Vai preses konferences izzudīs pavisam?

Kādreiz tik apmeklētajās preses konferencēs nu aizvien biežāk jāaicina piedalīties pašu organizētāju uzņēmumu darbinieki, lai vietas nepaliek tukšas. Un tagad vēl pandēmijas Covid-19 ierobežojumi nepadara šo informācijas nodošanas formātu ne simpātiskāku, ne pieejamāku. Vai tas nozīmē, ka preses konferenču formāts vairs neeksistēs?

Preses konference ir mediju pasākums, uz kuru tiek uzaicināti žurnālisti, lai uzklausītu viedokļus par kādu tēmu un uzdotu jautājumus visām preses konferencē pārstāvētajām organizācijām. Tas ir pazīstams un bieži izmantots sabiedrisko attiecību instruments, kas digitalizācijas un Covid-19 pandēmijas iespaidā ir piedzīvojis izmaiņas.

Vispirms to skāra digitalizācija vēl tālu pirms pandēmijas. Galvenokārt jau mediju digitalizācija, kas tradicionālajiem medijiem lika transformēties. Samazinājās ieņēmumi no reklāmām, pēkšņi bija jāsāk konkurēt ar sociālajiem medijiem. Daži apvienojās, daži neizturēja. No tiem, kas izturēja, pat veiksmīgākie nevar būtiski atļauties palielināt žurnālistu skaitu, taču informācijas apjoms pieaug. Turklāt pieaug arī ziņu pasniegšanas ātrums – paiet viena stunda, un ziņa vairs nav ziņa. Vai ir jau vairāki jauni pavērsieni. Viss ir jāpaspēj aptvert, izzināt un atspoguļot. Tāda ir žurnālista ikdiena, kurā preses konferenču apmeklēšanai laiku objektīvu iemeslu dēļ var atrast tikai tiešām ārkārtas gadījumos.

Covid-19 pandēmija visu padarīja vēl vairāk digitālu. Uzņēmumiem un organizācijām tāpat bija un ir ko ziņot, taču rūpīgi jāizvērtē visi riski, kas saistīti ar tikšanos. Tas būtu ļoti nepatīkams brīdis uzņēmuma reputācijai, ja pēc preses konferences sāktos Covid-19 infekcijas uzliesmojums to apmeklētāju vidū. Turklāt noteikumi par pasākumu organizēšanu mainās katru nedēļu atkarībā no slimības izplatības gaitas, līdz ar to laicīgi šobrīd ko plānot ir riskanti.

Ko darīt? Žurnālisti aizņemti, klātienes pasākumi riskanti… Atbilde uz jautājumu varētu būt – katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli. Jau pirms pandēmijas vērojot, kādos gadījumos tiek sasauktas preses konferences, šad un tad nācās pasmaidīt – vai nu sabiedrisko attiecību aģentūrai ir veiksmīgi izdevies pārdot preses konferences pakalpojumu vai arī klients stūrgalvīgi uzskata, ka preses konference joprojām ir efektīvs komunikācijas instruments, lai ziņotu par pašiem aktuālu tēmu. Rezultātā sociālajos medijos klejojošajā informācija par to, ka uz preses konferencēm doties tiek norīkoti paši sabiedrisko attiecību aģentūru darbinieki, nav tikai nomelnošana un nepatiesība.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, lēmums par preses konferenci ir rūpīgi jāizvērtē. Pirmkārt, noteikti ir jādiskutē par konkrētās tēmas sociālo nozīmīgumu. Ja tēma, sasniegums vai risinājums ir patiešām ievērības cienīgs, ko iespējams saprotamā valodā izskaidrot mediju pasākuma laikā tā, lai žurnālisti šo informāciju var izmantot un nodot tālāk, tad preses konferences organizēšanu ir vērts apsvērt. Citos gadījumos ieteiktu individuālas sarunas ar žurnālistiem, kas raksta par konkrēto nozari vai tēmu.

Otrkārt, tiešsaistē vai klātienē? Piespiedu kārtā daudzi ir pārliecinājušies, ka neklātienes tikšanās ir efektīvākas gan patērētā laika, gan organizatora potenciālo ieguldījumu ziņā. Klātienes pasākuma priekšrocība ir iespēja kaut ko parādīt, nodemonstrēt, ļaut piedzīvot. Ja ziņa nav saistīta ne ar vienu no maņām, tad lielākā vērtība noteikti būs diskusijai. Ņemot šo vērā, ieteiktu būt radošiem, piemēram, apsvērt attālināto apaļo galdu diskusiju organizēšanu ar dažu žurnālistu piedalīšanos, kam apspriestā tēma patiešām ir vērtīga un aktuāla. Ja pasākums ir piemēram, izstādes atklāšana, arī to var padarīt radošu tiešsaistē. Covid-19 pandēmijas laikā kolēģi kaimiņvalstī vēstīja, ka izstādes atklāšana notiek tiešsaistes platformā. Piedalās 60 žurnālisti, kuriem iepriekš nosūtīts gan ielūgums ar papildus informāciju, gan šampanietis un senlaicīga glāze, kas atbilst pasākuma tematikai. Var arī tā!  

Ja lēmums par preses konferences organizēšanu tomēr tiek pieņemts, labākais risinājums ir uzticēties profesionāļiem attiecībā uz to, kā šo tēmu “iepakot”, kādus dalībniekus piesaistīt, kad, kur un kā organizēt. Un vienmēr paturēt prātā, ka medijam piederēs gala vārds attiecībā uz to, vai preses konferenci apmeklēt un kā tur dzirdēto informāciju atspoguļot.

Tātad – vai preses konferences izzudīs pavisam? Domāju, ka nē. Transformēsies gan. Un varbūt ir pienācis laiks tam notikt. Ir pienācis laiks uz ierasto formātu paskatīties radoši.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.