Kā mākslīgais intelekts ietekmēs PR un komunikācijas nozari?

2019. gadā 86% aptaujāto PR profesionāļu un studentu “Global Communications Report” veidotājiem apgalvoja, ka zina kaut ko vai neko par mākslīgo intelektu. Vienlaikus viņi apgalvoja, ka izmanto mediju monitoringa, mājas lapas un sociālo mediju analītikas datus, kas lielākoties ir tieši saistīti ar mākslīgo intelektu. Līdz ar to ir jautājums, vai saprotam un ikdienā aizdomājamies par to, cik lielu daļu no mūsu dzīves jau aizņem mākslīgais intelekts?

Mākslīgā intelekta terminu 1956. gadā definēja Simon A. Herbert. Kopš tā laika tiek uzskatīts, ka tas ir datorzinātņu virziens, kas pēta fenomenu par to, ka datori veic tādus uzdevumus, kurus, ja veiktu cilvēks, viņš izmantotu savu intelektu.

Mākslīgā intelekta mārketinga eksperts Christopher Penn ir identificējis trīs PR nozares ieguvumus no mākslīgā intelekta:

👾 automatizācija – tā ir iespēja automatizēt dažādus vienmuļus uzdevumus, piemēram, mediju monitoringu. Turklāt tā ir iespēja iegūt priekšstatu par noteiktu jautājumu dažu minūšu laikā;

👾 ātra rīcība – iespēju sekot notikumiem reāllaikā, piemēram, kā attīstās kāda diskusija digitālajā vidē, kas ir svarīga konkrētajam zīmolam;

👾 precizitāte – tā ir iespēja precīzi identificēt un interpretēt datus par cilvēku noskaņojumu, vēlmi iesaistīties, pirkumiem u.tml.

Protams, šīs jaunās iespējas paģēr jaunu zināšanu nepieciešamību pašiem PR speciālistiem un komunikācijas profesionāļiem. Tas nozīmē nepārtrauktu mācīšanos, jo šī nozare tiešām attīstās milzīgā ātrumā.

Un kā nu bez negatīvajām iezīmēm, ko kopā ar pozitīvajām ir identificējusi jaunā zinātniece Manuelita Maldonado (attēlā zemāk). Jebkurai tehnoloģiju attīstībai ir arī savas ēnas puses, kas šajā gadījumā ir botu uzbrukumi, datu noplūdes, privātuma un dažāda mēroga viltošanas jeb “deep fake” jautājumi. Tā ir mūsu šodiena un, vēl vairāk, nākotne.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *